DKSESS 80KW ĀTRĀ TĪKLA/HIBRĪDA VISS VIENĀ SAULES ENERĢIJAS SISTĒMA

Vairāk cilvēku izvēlas aprīkot litija dzelzs fosfāta akumulatoru fotoelektriskajai ārpus tīkla sistēmai?
Fotoelektriskajā autonomajā sistēmā enerģijas uzkrāšanas litija dzelzs fosfāta akumulators veido lielu daļu. Tā izmaksas ir līdzīgas saules moduļa izmaksām, taču tā kalpošanas laiks ir daudz īsāks nekā moduļa kalpošanas laiks. Enerģijas uzkrāšanas litija dzelzs akumulatora uzdevums ir uzkrāt enerģiju, nodrošināt sistēmas jaudas stabilitāti un nodrošināt slodzes jaudas patēriņu naktī vai lietainā laikā.

1. Fotoelektriskās enerģijas ražošanas laiks un slodzes enerģijas patēriņa laiks ne vienmēr ir sinhronizēti. Fotoelektriskās sistēmas ārpus tīkla ieeja ir enerģijas ražošanas modulis, un izeja ir savienota ar slodzi. Fotoelektriskā enerģija tiek ģenerēta dienas laikā, un to var ģenerēt tikai tad, kad ir saules gaisma. Vislielākā jauda parasti tiek ģenerēta pusdienlaikā. Tomēr pusdienlaikā elektroenerģijas pieprasījums nav liels. Daudzas mājsaimniecības izmanto ārpus tīkla esošas elektrostacijas, lai naktī patērētu elektroenerģiju. Ko darīt ar dienā saražoto elektroenerģiju? Vispirms jāuzglabā enerģija. Šī uzglabāšanas ierīce ir litija dzelzs fosfāta akumulators enerģijas uzglabāšanai. Atbrīvojiet enerģiju enerģijas patēriņa maksimuma brīdī, piemēram, pulksten septiņos vai astoņos vakarā.

2. Fotoelektriskās enerģijas ražošanas jauda un slodzes jauda ne vienmēr ir vienāda. Fotoelektriskās enerģijas ražošana nav ļoti stabila starojuma ietekmes dēļ, un arī slodze nav stabila. Piemēram, gaisa kondicionieriem un ledusskapjiem sākuma jauda ir liela, bet normālā darba jauda ir maza. Ja fotoelektriskā enerģija tiek tieši noslogota, sistēma būs nestabila, un spriegums būs augsts un zems.

Enerģijas uzglabāšanas akumulators ir jaudas balansēšanas ierīce. Kad fotoelektriskā jauda ir lielāka par slodzes jaudu, kontrolieris nosūta lieko enerģiju uz akumulatora uzkrāšanai. Ja fotoelektriskā jauda nevar apmierināt slodzes pieprasījumu, kontrolieris nosūta akumulatora elektrisko enerģiju uz slodzi.

3. Autonomās sistēmas izmaksas ir augstas. Autonomā tīkla sistēma sastāv no fotoelektriskā paneļa, saules kontroliera, invertora, akumulatoru bloka, slodzes utt. Salīdzinot ar tīklam pieslēgtu sistēmu, tai ir vairāk akumulatoru, kas veido 30–40% no enerģijas ražošanas sistēmas izmaksām, gandrīz tikpat, cik komponentu. Turklāt akumulatoru kalpošanas laiks nav ilgs. Svina-skābes akumulatori parasti ir 3–5 gadus veci, bet litija akumulatori parasti ir 8–10 gadus veci, un tie vēlāk ir jānomaina.

Kā fotoelektriskās sistēmas enerģijas uzkrāšanas ierīce, jaunā enerģijas uzkrāšanas litija dzelzs fosfāta baterija var uzlabot enerģijas uzkrāšanas efektivitāti līdz 95%, kas var ievērojami samazināt saules enerģijas ražošanas izmaksas. Litija baterijas energoefektivitāte ir 95%, savukārt pašreiz plaši izmantotās svina-skābes baterijas energoefektivitāte ir tikai aptuveni 80%. Litija baterija ir vieglāka un kalpo ilgāk nekā svina-skābes baterija. Uzlādes un izlādes laiks var sasniegt 1600 ciklus, kas nozīmē, ka baterijas nav bieži jāmaina.

Pašlaik arvien vairāk litija bateriju tiek izmantotas fotoelektriskās enerģijas ražošanas enerģijas uzkrāšanai līdz ar tehnoloģiskiem sasniegumiem, un trīskāršo litija/litija dzelzs fosfāta bateriju tirgus daļa fotoelektriskajās ārpus tīkla sistēmās pakāpeniski palielinās, kas ir jauna pielietojuma tendence.

Kopsavilkums: Litija akumulatoru enerģijas uzkrāšanas īpatsvars dažādu enerģijas uzkrāšanas sistēmu jaunizveidotajā jaudā pēdējos gados ir pakāpeniski palielinājies. Atkarībā no enerģijas uzkrāšanas elektrostaciju pielietojuma statusa un akumulatoru īpašībām gan mājās, gan ārzemēs, enerģijas uzkrāšanas elektrostacijām galvenokārt ieteicams izvēlēties litija dzelzs fosfāta akumulatorus.